Atbildes katrā kategorijā balstās uz Croatia News publisko avotu zināšanu bāzi; katra atbilde norāda savu avotu.
Horvātija Ziņas ir daudzvalodu ziņu vietne, kas izskaidro Horvātijas notiekošo lasītājiem gan mājās, gan ārzemēs — no politikas, ekonomikas un sabiedrības līdz ikdienas dzīvei un ceļojumiem — 60 valodās.
Mēs izvēlamies stāstus, par kuriem ziņo vairākas tirdzniecības vietas, kontrolpārbaudām faktus, ko šie ziņojumi apstiprina, un uzrakstām jaunu rakstu par katru valodas izdevumu. Mēs nekopējam avota teikumus. Mūsu redakcijas komanda raksta ar AI rīkiem, un raksti tiek pārskatīti saskaņā ar mūsu redakcionālajiem standartiem. Mūsu avoti tiek glabāti mūsu iekšējos reģistros.
Īsas fona piezīmes par sarežģītiem noteikumiem, vietām vai iestādēm rakstā, pamatojoties uz Horvātijas ziņu zināšanu bāzi. Noteikumi bez atbalsta zināšanu bāzē nav izskaidroti.
Nospiediet “Nav precīzi” zem raksta vai sazinieties ar mums. Kad vairāki lasītāji ziņo par rakstu, tas ir paslēpts pārskatīšanai.
Visi raksti tiek publicēti ar nosaukumu Horvātijas ziņu redakcijas komanda.
60 valodas, ieskaitot horvātu un angļu valodu. Izmantojiet valodas atlasītāju lapas augšpusē.
Abonējiet pa e-pastu lapas apakšā vai sekojiet mūsu RSS plūsmai (/rss.xml).
Atbildes katrā kategorijā ir balstītas uz Horvātijas ziņu zināšanu bāzi par publiskiem avotiem, piemēram, Vikipēdiju, un katra atbilde parāda tās avotu.
Kopš 1985. gada Ho2 emisijas uz vienu iedzīvotāju Horvātijā ir ievērojami svārstījušies. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā līmenis saglabājās galvenokārt no 3,4 līdz 4,7. 2000. gadu sākumā bija ievērojams pieaugums, sasniedzot maksimumu ap 2007. gadu. Kopš šī perioda emisijas ir piedzīvojušas dažādas pārmaiņas. Jaunākie dati par 2023. un 2024. gadu liecina, ka līmenis ir attiecīgi aptuveni 4,74 un 4,76.
AvotsVisnozīmīgākie siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti Horvātijā ir enerģijas ražošana, rūpniecība un lauksaimniecība. Enerģijas ražošana rada 72 % no šīm emisijām, savukārt rūpniecība veido 13 % un lauksaimniecība veido 11 %. Šo emisiju gada vidējais pieaugums ir 3 %, kas joprojām atbilst Kioto protokola robežvērtībām. Turklāt no 1990. līdz 2007. gadam ozona slāni noārdošu vielu lietošana samazinājās par 92 %. Paredzams, ka šīs vielas tiks atceltas līdz 2015. gadam.
AvotsHorvātija ir mājvieta 37 000 zināmām augu un dzīvnieku sugām, lai gan tiek lēsts, ka faktiskais skaits ir no 50 000 līdz 100 000. Tiesību akti pašlaik aizsargā 1131 sugu, tostarp vairāk nekā tūkstotis endēmisko sugu, kas atrodamas kalnos, salās un karstajās upēs. Starp vietējām mājdzīvnieku šķirnēm deviņi tiek uzskatīti par apdraudētiem vai kritiski apdraudētiem. Visnopietnākais drauds šīm sugām ir biotopu izzušana un degradācija. Turklāt invazīvas svešzemju sugas, piemēram, Caulerpa taxifolia aļģes, rada problēmas vietējiem biotopiem.
AvotsŽumberak kalnos dzīvo vairāk nekā 1000 augu sugu, tostarp 14 sugas, kas ir apdraudētas visā pasaulē. Meži aptver lielāko daļu teritorijas, un dižskābaržu meži ir visbiežāk sastopami kalnu joslā. Pie citiem reģionā atrastajiem kokiem pieder kāpu ozoli, parastās skābardis, medus siseņu ozols un melnais skābardis. Šajos mežos jūs varat atrast arī apdraudētus augus, piemēram, Iris Croatica un Daphne blagayana. Turklāt pļavās un purvos atrodas dažādas sugas, piemēram, Leontopodium alpinum un Eriophorum angustifolium.
AvotsHorvātija ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā bioloģiskās daudzveidības ziņā. Valstī ir dažādi biotopu veidi, tostarp piekrastes un jūras biotopi. Ir arī ievērojami karsto biotopi, piemēram, iegremdēts karsts, tostarp Zrmanja un Krka kanjoni un tufa barjeras. Šīs dažādās vides veicina valsts sarežģīto ekoloģisko ainavu. Vidusjūras reģions īpaši aptver piekrasti un tās tiešo iekšzemi.
AvotsHorvātija ir mājvieta dažādām ne-jūras gliemeņu sugām, kas ir daļa no tās vietējās savvaļas dzīvniekiem. Šie gliemeņu fauna ietver vairākas dažādas ģimenes, piemēram, Neritidae, Bithiniidae un Hydrobiidae. Savvaļā jūs varat atrast dažādas sugas, piemēram, Theodoxus fluviatilis un Bitynia tentaculata. Citas ievērojamas grupas ir Lymnaeidae un Planorbidae, ar dažām sugām, piemēram, Anisus virticulus, kas atrodami Krka nacionālajā parkā. Šī gliemeņu daudzveidība ievērojami veicina valsts dabisko bioloģisko daudzveidību.
AvotsJā, 2004. gadā Horvātijā tika atklāts Āzijas tīģera moskītu. Saskaņā ar Globālo invazīvo sugu datubāzi šī suga tiek uzskatīta par vienu no vissliktākajām invazīvajām sugām pasaulē. Tā ir izplatījusies dažādās Eiropas daļās, tostarp Itālijā, Francijā un Slovēnijā. Sākotnēji moskīti tika ievesti Eiropā, sūtot preces. Tā ir invazīva suga, kas ir izveidojusies daudzos dažādos reģionos visā pasaulē.
AvotsSniegs ir būtisks Sniega karalienei, Pasaules kausa kalnu slēpošanas sacensībām, kas notiek Medvednicas kalnu virsotnē Sljeme. Šajā pasākumā ir vīriešu un sieviešu slaloma sacensības sarkanās skrējiena slēpošanas trasē. Tomēr sniega trūkums var novest pie šo sacensību atcelšanas. Piemēram, 2014. gadā sacensības tika atceltas sniega trūkuma dēļ. Šī paša iemesla dēļ pasākums atkal tika atcelts 2016. gadā.
AvotsHorvātijas piekrastes daļā ir Vidusjūras klimats, kas kopumā ir siltāks un vairāk pat visu gadu. Tomēr šī teritorija nav imūna pret karstuma viļņiem, kas var izraisīt savvaļas ugunsgrēku izcelšanos. Šos savvaļas ugunsgrēkus pārvalda ugunsdzēsēji un reti tie rada ievērojamu kaitējumu kopienām. Adrijas jūra palīdz mērenas temperatūras izmaiņām piekrastes reģionā. Neskatoties uz to, karstuma viļņu risks joprojām ir faktors šajā apgabalā.
AvotsHorvātijas asinsvadu augu daudzveidība ir dokumentēta, izmantojot Flora Croacata datubāzi. Šī tiešsaistes bioloģiskā datu bāze ietver informāciju par briofītiem, aļģēm un ķērpjiem. To uztur Zagrebas Universitātes Zinātnes fakultāte, un tā kalpo par resursu bioloģiskās daudzveidības pārvaldībai. Datu kopa ietver vairāk nekā 5000 sugu un pasugu vairāk nekā 1000 ģimenēs. Šī platforma ir daļa no Horvātijas Dabas aizsardzības informācijas sistēmas un nodrošina pārbaudītus datus botāniskajiem pētījumiem.
AvotsLielākā Horvātijas daļa sastāv no zemienēm. Augstums, kas mazāks par 200 metriem virs jūras līmeņa, ir reģistrēts 53,42% valsts. Lielākā daļa šo zemieņu ir sastopamas ziemeļu reģionos, jo īpaši Slāvonijā. Šī teritorija ir daļa no Panonijas baseina līdzenuma. Šie līdzenumi mijas ar siksnu un sagrābtu struktūru.
AvotsMedības Horvātijā ir saistītas ar nozīmīgu vēsturisku notikumu, kurā iesaistīts Nikola Zrinskis. Viņš nomira neparastos apstākļos medību laikā, kas noveda pie politiskiem nemieriem. Viņa radinieki Frans Krsto Frankopans un Petars Zrinskis atbalstīja sazvērestību pēc viņa nāves. Šī sazvērestība ietvēra kontaktus ar dažādām ārvalstu lielvarām, piemēram, franču un venēciešiem. Galu galā sazvērnieki tika apsūdzēti augstā nodevībā un izpildīti 1671. gadā.
AvotsVisā valstī ir augsnes paskābināšanās un organisko vielu noārdīšanās procesi. Aug augsnes sāļuma līmenis, kas atrodas Neretvas upes līdzenumā. Turklāt slāvu zemēs ir sastopamas sārmu augsnes izplatīšanās vietas. Šie vides faktori ir pastāvīgi ekoloģiski apstākļi dažādos Horvātijas reģionos.
AvotsEkoloģiskais nospiedums Horvātijā atšķiras atkarībā no reģiona, īpaši liela ietekme Zagrebas un Zagrebas apgabala apgabalos. Būtiskas ekoloģiskās problēmas ietver nelikumīgu atkritumu poligonu klātbūtni un neatbilstošus likumīgus atkritumu poligonus. Horvātijas Vides aģentūra ir konstatējusi dažādus vides jautājumus, tostarp augsnes paskābināšanos un organisko vielu degradāciju visā valstī. Turklāt Neretvas upes līdzenumā palielinās augsnes sāļuma līmenis, savukārt slāvu augsnē izplatās sārmu zonas. Apdzīvojumu un jūras piekrastes attīstība noved arī pie biotopu sadrumstalotības.
AvotsHorvātijai ir septiņas aizsargājamas jūras teritorijas, kas atrodas dažādos reģionos. Istrijas pussalā pie Pulas un Roviņas atrodas Bridžuni un Limas kanāls. Vidējais Adrijas baseins netālu no Zadaras satur Kornati un Telašćica apgabalus. Visbeidzot, Dalmācijas dienvidos atrodas Lastovo, Mali Stonas līcis un Mljet aizsargājamās teritorijas. Šīs vietas palīdz saglabāt gar krastu atrasto bioloģisko daudzveidību.
AvotsUSKOK uzsāka plašu izmeklēšanu par plaši izplatītu nelikumīgu dempinga shēmu, kas ietver bīstamus, toksiskus un medicīniskos atkritumus. Šis tīkls kopš 2023. gada importēja aptuveni 35 000 tonnu atkritumu no Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas, izmantojot daudzus sūtījumus. Materiāli tika apglabāti pazemē vai iejaukti celtniecības materiālos tādās vietās kā Lika reģions, Varaždins un Benkovacs. Vides testēšana netālu no vietas Gospić atklāja PFAS, kas pazīstams arī kā mūžīgas ķimikālijas, klātbūtni gruntsūdeņos. Lai gan piesārņojums tika konstatēts lejup pa straumi no izgāztuves, iestādes paziņoja, ka tas nav ietekmējis publisko krāna ūdensapgādi.
AvotsPilsonisko iniciatīvu Gospić je naš dom 2026. gada augustā izveidoja vietējie iedzīvotāji un vides aktīvisti. Šī grupa tika izveidota, reaģējot uz nelegālo toksisko atkritumu izgāšanu netālu no Gospić. Tās pieprasa tūlītēju vides atveseļošanu un nepārtrauktu publiskā ūdens un augsnes testēšanu. Iniciatīva arī cenšas saukt pie kriminālatbildības dempingā iesaistītos. Lai palielinātu informētību, viņi ir organizējuši vietējās demonstrācijas un publiskas sanāksmes, lai izglītotu cilvēkus par gruntsūdeņu piesārņojuma riskiem.
AvotsAdrijas jūra ir mājvieta 450 zivju sugām, bet pārzveja ir atzīta problēma. Aptuveni 120 sugas apdraud pārmērīga komerciālā zveja, ko pasliktinās piesārņojums un globālā sasilšana. Dažas pārmērīgi izmantotas sugas ir bieži sastopamas zobu proteksts, jūraszivis un sardīnes. Turklāt zvejas tīkli var nogalināt bruņurupučus un parastos delfīnus. ES zivsaimniecības politikas jomā ir novērstas centieni atjaunot zivju krājumus ilgtspējīgā līmenī.
AvotsMaksimira parks ir vecākais un lielākais Zagrebas parks, kas atrodas pilsētas austrumu daļā. Bieži saukts par Haidparku vai Zagrebas Centrālparku, tajā ir labiekārtotas teritorijas, meži, pļavas un pieci mākslīgie ezeri. Parku dibināja bīskaps Maksimilijans Vrhovacs, un tas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem parkiem Eiropā. Tā ir arī mājvieta Zagrebas zooloģiskajam dārzam un ir reģistrēta Horvātijas kultūras preču pakļautībā. Šī vēsturiskā vieta ir viens no agrākajiem publiskajiem parkiem pasaulē.
AvotsDubrovnikas pilsēta atrodas seismiski aktīvākajā rajonā Horvātijā. Tā ir vienīgā Horvātijas pilsēta, kas seismiskajā kartē redzama sarkanā krāsā, norādot uz spēcīgāko zemestrīču iespējamo apdraudējumu. Tie var sasniegt 10 grādus pēc Mercalli skalas. Vēsturiski 1667. gada Dubrovnikas zemestrīce bija viena no trim postošākajām, kas skāra valsti. Šis notikums praktiski nosaka seismisko risku Horvātijas piekrastes zonā.
AvotsDabas aizsardzību Horvātijā pārvalda divas Vides aizsardzības un zaļās pārejas ministrijas vienības. Vides un dabas aizsardzības institūts koncentrējas uz profesionāliem un zinātniskiem uzdevumiem, piemēram, datu analīzi par gaisu, augsni, ūdeni un klimatu. Šis institūts ir atbildīgs arī par sarkano sarakstu izveidi un Dabas aizsardzības informācijas sistēmas pārvaldību. Dabas aizsardzības pārvalde darbojas kā pārvaldes un izpildvaras institūcija. Lai gan Institūts nodrošina ekspertu pieredzi, administrācija veic administratīvās procedūras un pieņem noteikumus.
Avots