Pāriet uz saturu
politics

Horvātijas politika

Croatia News Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Horvātijas politiku nosaka parlamentāra, reprezentatīva demokrātiska republika, kurā Horvātijas premjerministrs ir valdības vadītājs daudzpartiju sistēmā.

Horvātijas politiku nosaka parlamentāra, reprezentatīva demokrātiska republika, kurā Horvātijas premjerministrs ir valdības vadītājs daudzpartiju sistēmā.

Izpildvaru īsteno Horvātijas valdība un prezidents. Likumdevēja vara pieder Horvātijas parlamentam (horvātu: Sabor). Tiesu vara ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēja.

Horvātijas parlaments un valdība

Parlaments ir vienpalātas likumdevēja iestāde. Sabor pārstāvju (MP) skaits svārstās no 100 līdz 160; viņi tiek ievēlēti ar tautas balsojumu, lai kalpotu četru gadu laikā.

Valdību (horvātu: Vlada), kas ir galvenā Horvātijas izpildvara, vada premjerministrs, kuram ir četri premjerministra vietnieki, kas vienlaikus ir arī valdības ministri. Divdesmit ministri atbild par konkrētām darbībām.

Izpildvara ir atbildīga par tiesību aktu un budžeta ierosināšanu, tiesību aktu izpildi un ārpolitikas un iekšpolitikas vadīšanu.

Valsts prezidents un tiesu vara

Valsts prezidents (horvātu: Predsjednik/ica Republike) ir valsts galva un Horvātijas bruņoto spēku virspavēlnieks, un viņu tieši ievēl uz pieciem gadiem.

Horvātijā ir trīspakāpju, neatkarīga tiesu sistēma, ko reglamentē Horvātijas Konstitūcija un valsts tiesību akti, ko ieviesis Sabors.

  • Augstākā tiesa (Horvātija: Vrhovni sud) ir augstākā apelācijas tiesa Horvātijā, savukārt pašvaldību un apgabalu tiesas ir vispārējās jurisdikcijas tiesas.

Horvātijā ir arī citas specializētas tiesas, komerctiesas un Augstā komerctiesa, tiesas, kurās tiek izdarīti pārkāpumi, un Augstā pārkāpumu tiesa, administratīvās tiesas un Augstā administratīvā tiesa.

Horvātijas Satversmes tiesa (horvātu: Ustavni sud) ir tiesa, kas galvenokārt nodarbojas ar konstitucionālajām tiesībām. Tās galvenais uzdevums ir lemt par to, vai apstrīdētie tiesību akti ir pretrunā ar konstitucionāli noteiktajām tiesībām un brīvībām.

Valsts prokuratūra pārstāv valsti tiesvedībā.

  1. gada 22. decembrī parlaments pieņēma Horvātijas Konstitūciju un 1991. gada 25. jūnijā nolēma pasludināt neatkarību no Dienvidslāvijas. Konstitucionālais lēmums par Horvātijas Republikas suverenitāti un neatkarību stājās spēkā 1991. gada 8. oktobrī.

Kopš tā laika Konstitūcija ir vairākkārt grozīta.

  1. gada notikumi Eiropā un Austrijas impērijā radīja dramatiskas pārmaiņas Horvātijas sabiedrībā un politikā, izraisot Horvātijas nacionālo atdzimšanu, kas spēcīgi ietekmēja un būtiski ietekmēja politiskos un sociālos notikumus Horvātijā. Tajā laikā Sabors un Bans Josips Jelačičs aizstāvēja saišu pārtraukšanu ar Ungārijas Karalisti, uzsverot saikni ar citām dienvidslāvu zemēm impērijā. Izveidojās vairāki ievērojami Horvātijas politiķi, piemēram, Ante Starčević, Eugen Kvaternik, Franjo Rački un Josip Juraj Strosmayer. 1867. gadā tika pieņemts Austroungārijas kompromiss un Horvātijas-Ungārijas vienošanās, kas Horvātijai piešķīra ierobežotu neatkarību.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← Croatia News Sākums
Croatia News Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos