Tūrisms Horvātijā
Tūrisms Horvātijā (Horvātija: Turizam u Hrvatskoj) ir valsts un tās piekrastes apdzīvotās salas gar Adrijas jūru lielāko rūpniecības un ekonomikas nozari. Tā vēsturiski ir bijusi liela daļa no valsts ekonomikas izlaides (IKP), kas parasti sasniedz 10 līdz 15 % no kopējā IKP. Horvātija ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību (ES), veicinot kopējo starptautisko tūrismu Dienvidaustrumeiropā.
Tūrisms koncentrējas gar Adrijas jūras piekrasti un ir izteikti sezonāls, sasniedzot maksimumu jūlijā un augustā. Visbiežāk sastopamās pilsētas ir Dubrovnika, Roviņa, Zagreba, Splita, Poreča, Umaga un Zadara. Horvātijas tūrisma vēsture aizsākās Austrijas-Ungārijas laikā, kad turīgie aristokrāti saplūst ar jūru.
Tūrisma izaugsme un attīstība
Tūrisms paplašinājās no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, pirms Horvātijas neatkarības iegūšana 1990. gadā ierobežoja tūrismu līdz deviņdesmito gadu beigām. Divdesmitajos gados Horvātijas tūrisms piedzīvoja ievērojamu atdzimšanu, jo tika veidota valsts, īpaši uzsverot tūrisma ieņēmumus. Divdesmitā gadsimta beigās Horvātija kļuva par vienu no visvairāk apmeklētajiem tūristu galamērķiem Vidusjūrā.
Kopš deviņdesmito gadu beigām Horvātija ir ievērojami paplašinājusi savu tūrisma nozari. No 2012. līdz 2019. gadam tūristu skaits gadā palielinājās par 8 miljoniem. 2018. gadā Horvātijā viesojās vairāk nekā 16 miljoni ārvalstu tūristu, kas četras reizes pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu. Ekonomisti apgalvo, ka Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gadā padarīja tos par vēlamāku tūrisma vietu sakarā ar reinvestēšanu to ekonomikā, atvērtiem tirdzniecības šķēršļiem un muitas kontroles mazināšanu.
Tūrisma intereses un infrastruktūra
- gadā Horvātija reģistrēja 20,7 miljonus tūristu iebraucēju un 94,8 miljonus tūristu nakšu, kas ir attiecīgi par 2,2% un 1,2 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā Horvātija bija devītā visvairāk apmeklētā valsts ES un trešā visvairāk apmeklētā valsts Dienvideiropā. Astoņi apgabali valstī ir noteikti par nacionālajiem parkiem un vienpadsmit par dabas parkiem. Visā pasaulē ir desmit Pasaules mantojuma vietas.
Tūristus galvenokārt interesē kultūra, virtuve, vēsture, mode, arhitektūra, māksla, reliģiskie objekti un maršruti, daba, piekļuve jūrai un naktsdzīve. Horvātijas filmu un televīzijas nozares daļēji atbalsta tūrismu, jo tiek filmētas filmas, kas tiek uzņemtas uz vietas.
Horvātijas Tūrisma attīstības stratēģija finansē luksusa naktsmītņu, tostarp viesnīcu un tūrisma pakalpojumu, būvniecību, kā arī veco naktsmītņu atjaunošanu. Tikai 15 % no piekrastes, kas ir galvenais tūristu galamērķis Horvātijā, ir urbanizēti, un tiek plānots turpināt attīstīt Horvātijas piekrastes tūrisma nozari.
- Visbiežāk sastopamās pilsētas ir Dubrovnika, Roviņa, Zagreba, Splita, Poreča, Umaga un Zadara.
- 2025. gadā Horvātija reģistrēja 20,7 miljonus tūristu iebraucēju un 94,8 miljonus tūristu nakšu.
- Horvātijas Tūrisma attīstības stratēģija finansē luksusa naktsmītņu būvniecību gar piekrasti.
Inflācija un pārlieku liels tūrisms kopš 2024. gada ir palielinājis ceļošanas noteikumus un tūrisma izmaksas. Eurostat lēš, ka gandrīz 55 % no ES tūristu mītnēm atrodas starp Horvātiju (117 000) un kaimiņvalsti Itāliju (230 000).
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0