Horvātija
Horvātijai ir ļoti attīstīta jaukta tipa ekonomika, un tā ir viena no lielākajām Dienvidaustrumeiropas ekonomikām nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņā. Tas saglabā tikpat augstu reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tā ir atvērta ekonomika ar atbalstošu ārpolitiku, kas ir ļoti atkarīga no starptautiskās tirdzniecības Eiropā.
Horvātijas iekšienē ekonomikas attīstība atšķiras starp tās apgabaliem, un tā ir spēcīgākā izaugsme Horvātijas centrālajā daļā un tās finanšu centrā Zagrebā. Tai ir ļoti augsts tautas attīstības līmenis, zems ienākumu nevienlīdzības līmenis un augsta dzīves kvalitāte.
Ekonomiskā struktūra un vēsture
Horvātijas ekonomikas vēsture ir cieši saistīta ar tās vēsturiskajiem centieniem veidot valsti. Tās pirmsrūpniecības ekonomika izmantoja valsts ģeogrāfiju un dabas resursus, lai virzītu lauksaimniecības izaugsmi.
1800s redzēja kuģu būves bums, dzelzceļu, un plašu industrializāciju. 1900. gados Horvātija iestājās plānotajā ekonomikā (ar sociālismu) 1941. gadā un komandekonomikā (ar komunismu) Otrā pasaules kara laikā.
Tā piedzīvoja strauju urbanizāciju 50. gados un decentralizējās 1965. gadā, dažādojot savu ekonomiku pirms Horvātijas neatkarības 1990. gadā. Horvātijas Neatkarības karš (1991–95) samazināja 21–25% no kara laika IKP, atstājot aiz sevis pārejas ekonomiku.
Mūsdienu ekonomika un tirdzniecība
Mūsdienu Horvātijas ekonomika tiek uzskatīta par valsti ar augstiem ienākumiem, kurā dominē terciārie pakalpojumi un rūpniecības nozares, kas veido 70 % no IKP. Tūrisms Horvātijā parasti veido 10–15 % no kopējā IKP.
Tā kā Eiropai ir arvien lielāka enerģētiskā jauda, tai ir stratēģiskas investīcijas sašķidrinātā dabasgāzē, ģeotermālajos tīklos un elektrotransportā. Tā atbalsta reģionālo saimniecisko darbību, izmantojot transporta tīklus gar Adrijas jūru un visā Eiropas koridorā.
Tā ir Eirozonas un Šengenas zonas dalībvalsts. Horvātijai ir brīvās tirdzniecības nolīgumi ar daudzām pasaules valstīm, un tā ir daļa no PTO (2000) un EEZ (2013).
Vēsturiskā rūpniecības attīstība
Kad Horvātija vēl bija daļa no Austroungārijas impērijas, tās ekonomika saglabāja lielu lauksaimniecības nozari, industrializācijai izplatoties pa lielākām pilsētām. Horvātijas Karalistē bija augsts lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars. Tajā laikā attīstījās daudzas rūpniecības nozares, piemēram, mežsaimniecība un kokrūpniecība (dzelzs ražošana, potaša ražošana, zāģmateriālu dzirnavas, kuģu būve). Visrentablākā bija stabu apbūve, kuras uzplaukums sākās divdesmitajos gados ar ozolu mežu izciršanu ap Karlovacu un Sisaku un atkal 1850. gados ar purvainajām ozolu masām gar Savas un Dravas upi. Kuģu būve Horvātijā spēlēja nozīmīgu lomu Austrijas impērijā, īpaši liela attāluma buru laivās.
Horvātijas darba tirgus ir bijis pastāvīgi neefektīvs, tajā ir nepietiekami attīstīts investīciju klimats un neefektīva uzņēmumu un ienākuma nodokļa sistēma.
- Tā ir Eirozonas un Šengenas zonas dalībvalsts.
- Tūrisms veido 10–15 % no kopējā IKP.
- Tā ir daļa no PTO (2000. gads) un EEZ (2013. gads).
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0