Pāriet uz saturu
events

Horvātija

Croatia News Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 7min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Horvātijas iedzīvotāju skaits 2021. gada skaitīšanā bija 3,87 miljoni. Iedzīvotāju blīvums ir 68,7 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Horvātijas iedzīvotāju demogrāfiskie raksturlielumi ir zināmi, veicot tautas skaitīšanu, ko parasti veic ik pēc desmit gadiem un ko analizē dažādi statistikas biroji kopš 1850. gadiem. Horvātijas Statistikas birojs šo uzdevumu veic kopš deviņdesmitajiem gadiem. Pēdējā tautas skaitīšana Horvātijā tika veikta 2021. gada rudenī.

Saskaņā ar 2022. gada 22. septembrī publicētajiem galīgajiem rezultātiem Horvātijas pastāvīgais iedzīvotāju skaits 2021. gada skaitīšanā (31. augustā) bija 3,87 miljoni. Iedzīvotāju blīvums ir 68,7 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un kopējais paredzamais dzīves ilgums Horvātija piedzimšanas brīdī bija 78,2 gadi 2018. gadā.

Iedzīvotāju tendences un struktūra

Iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieauga (izņemot tautas skaitīšanas, kas tika veiktas pēc diviem pasaules kariem) no 2,1 miljona 1857. gadā līdz 1991. gadam, kad tas sasniedza 4,7 miljonus. Kopš 1991. gada Horvātijas mirstība ir nepārtraukti pārsniegusi savu dzimstības līmeni; iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs.

Šo iedzīvotāju skaita samazināšanos izraisa arī emigrācijas rādītāji. Šī iemesla dēļ Horvātijas iedzīvotāju skaits 2018. gadā atkal samazinājās zem 4 miljoniem, un tās masveida emigrācijas maksimums notika 2022. gadā, bet iedzīvotāju skaits atkal nepieauga līdz 2023. gadam, jo imigrācija kompensēja negatīvās dabiskās pārmaiņas.

Horvātija atrodas demogrāfiskās pārejas ceturtajā (vai piektajā) posmā. Vecuma struktūras ziņā iedzīvotāju vidū dominē 15 līdz 64 gadus vecs segments. Populācijas vecuma mediāna ir 43,4 gadi, un dzimumu attiecība kopējā populācijā ir 0,93 vīrieši uz 1 sievieti.

Etniskā piederība, valoda un reliģija

Horvātijā dzīvo galvenokārt horvāti (91,63 %), bet mazākumtautības ir serbi (3,2 %) un 21 cita tautība (mazāk nekā 1 % katra). Pēc Austrijas un Ungārijas sabrukuma ungāru iedzīvotāju skaits samazinājās, bet vāciski runājošie iedzīvotāji bija spiesti vai spiesti doties prom pēc Otrā pasaules kara, un līdzīgu likteni cieta Itālijas iedzīvotāji.

  1. gadsimta beigas un 20. gadsimts iezīmējās ar liela mēroga ekonomisko migrāciju uz ārzemēm. Divdesmitā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados Dienvidslāvijā bija vērojama iekšēja migrācija, kā arī urbanizācija. Nesen Horvātijas Neatkarības kara rezultātā notika ievērojama migrācija, kad simtiem tūkstošu cilvēku tika pārvietoti, savukārt 2010. gadā sākās jauns emigrācijas vilnis, kas pastiprinājās pēc Horvātijas pievienošanās ES 2013. gadā.

Horvātu valoda ir oficiālā valoda, bet mazākumtautību valodas tiek oficiāli lietotas dažās vietējās valdības vienībās. Horvātu valoda ir atzīta par dzimto valodu 95,60% iedzīvotāju. Aptauja 2009. gadā atklāja, ka 78 % horvātu apgalvo, ka zina vismaz vienu svešvalodu — visbiežāk angļu valodu.

  • Galvenās Horvātijas reliģijas ir Romas katoļi (86,28%), Austrumu pareizticība (4,44%) un islāms (1,47 %).

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir 15 gadus veci un vecāki un kuri ir ieguvuši akadēmisko grādu, kopš 2001. gada ir strauji pieaudzis, divkāršojies un līdz 2008. gadam sasniedzis 16,7 %. Tiek lēsts, ka 4,5 % no IKP tiek tērēti izglītībai. Pamatizglītība un vidējā izglītība ir pieejama horvātu un atzītu minoritāšu valodās.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← Croatia News Sākums
Croatia News Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos