Horvātijas Nacionālās bankas prezidents Ante Zigmans prognozē, ka inflācija 2027. gadā samazināsies līdz 3%
Saskaņā ar jaunākajām ekonomikas prognozēm Horvātijas valsts bankas prezidents Ante Žigmans prognozē, ka Horvātijas inflācija 2027. gadā samazināsies līdz aptuveni 3%. Šis prognozētais samazinājums joprojām ir atkarīgs no ģeopolitiskajiem apstākļiem un enerģijas cenu svārstībām. Prognoze nāk, jo valsts pārvalda pašreizējo inflācijas spiedienu, kas joprojām ir augstāks nekā plašāks eirozonas vidējais rādītājs.
Pašreizējā inflācijas tendence
Saskaņā ar saskaņotajiem plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem par patēriņa cenām pašreizējā Horvātijas inflācija ir 4,4 %. Šis rādītājs pārsniedz eirozonas inflācijas līmeni, kas ir aptuveni 4%. Lai gan centrālā banka pārvalda šīs iekšzemes tendences, atsevišķas nozares turpina veicināt cenu pieaugumu. Šā gada laikā pakalpojumu cenu inflācija sasniedza 7,5%, bet enerģijas cenu inflācija sasniedza aptuveni 20%.
Ante Žigmans atzīmēja, ka inflācija 2027. gadā, visticamāk, stabilizēsies, bet pakalpojumu cenas saskaras ar ikgadēju augšupvērstu spiedienu. Gubernators arī norādīja, ka pārtikas cenas var ietekmēt klimatiskie apstākļi. Bez ģeopolitiskajiem satricinājumiem un enerģijas inflācijas Ante Žigman lēš, ka inflācija būtu no 2% līdz 3%.
Enerģijas un naftas tirgus nestabilitāte
Pašreizējā ekonomikas situācijā būtisks faktors joprojām ir svārstīgums enerģētikas nozarē. Naftas cenas pirms gada bija aptuveni 60 ASV dolāri par barelu. Tomēr naftas cenas divas nedēļas pirms 2026. gada 16. novembra sasniedza 110 ASV dolārus par barelu. Šis straujais enerģijas izmaksu pieaugums veicina kopējo inflācijas spiedienu visā ekonomikā.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir reaģējusi uz šīm enerģijas izraisītajām inflācijas tendencēm, pielāgojot monetāro politiku. Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad divas reizes paaugstināja procentu likmes, lai cīnītos pret inflāciju, ko izraisa enerģijas cenas. Šīs korekcijas ir daļa no plašākiem centieniem stabilizēt eirozonas ekonomiku, ņemot vērā pieaugošās izmaksas.
Monetārā politika un patērētāju aizsardzība
Horvātijas Valsts banka ir veikusi pasākumus, lai pārvaldītu iekšzemes kredītu pieaugumu. HNB pastiprināja kreditēšanas nosacījumus 2026. gada vidū, pateicoties mājsaimniecību aizņēmumu divciparu pieaugumam. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti, ekonomikai orientējoties uz augstu inflāciju un pieaugošām enerģijas izmaksām.
Papildus monetārajām korekcijām tiek īstenoti jauni reglamentējošie noteikumi, lai aizsargātu aizņēmējus. Jaunie patērētāju aizsardzības noteikumi kreditēšanas jomā stāsies spēkā 2026. gada 20. novembrī. Šie noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu papildu garantijas patērētājiem finanšu sistēmā.
Ekonomikas perspektīva 2027. gadam joprojām ir jutīga pret ārējiem mainīgajiem lielumiem. Ante Žigmans uzsvēra, ka prognozētais 3% inflācijas līmenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai nenotiks lieli ģeopolitiski satricinājumi. Enerģijas cenu stabilitātei arī būs izšķiroša nozīme, lai noteiktu, vai inflācijas līmenis sasniedz plānoto mērķi.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0