Somija noraida Krievijas prasības par izstāšanos no NATO miera sarunu laikā
Somija ir noraidījusi Krievijas prasību valstij izstāties no NATO un atgriezties pie militāras nepievienošanās politikas. Somijas aizsardzības ministrs Antti Häkkänen 2026. gada 13. novembrī paziņoja, ka valsts dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā nevar būt sarunu priekšmets.
Noraidījums seko ziņojumiem par neformālām trīspusējām sarunām, kas notika Abū Dabī 2026. gada 10.-11. novembrī. Saskaņā ar Vācijas izeju, šajās diskusijās piedalījās pārstāvji no Krievijas, Ukrainas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Ziņotās Krievijas prasības ietvēra vairākus nosacījumus, lai izbeigtu karu Ukrainā, piemēram, okupēto Ukrainas teritoriju aizturēšanu un papildu Ukrainas zemes sagrābšanu. Citas ziņotās prasības bija Ukrainas ostu demilitarizācija un NATO bāzu izvešana no Baltijas valstīm.
Ziņotās Krievijas prasības
Vācijas kontaktpunkts ziņoja, ka Abū Dabī sanāksmju laikā Krievija izvirzījusi vairākas īpašas prasības. Tiek ziņots, ka šajās prasībās bija iekļauta prasība Somijai izstāties no NATO un atgriezties pie savas iepriekšējās militārās nepievienošanās politikas. Turklāt ziņojumā bija ietverts priekšlikums Krievijai izņemt kodolieročus no Baltkrievijas un atturēties no vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanas šajā valstī.
Attiecībā uz Moldova ziņojumā iekļautie Krievijas priekšlikumi ietvēra nācijas pārveidošanu par federālu republiku, kurā ietilpst Gagauzijas un Piedņestras autonomie apgabali. Ziņojumā ierosināts, ka gadījumā, ja Moldova pievienosies Eiropas Savienībai, Piedņestrai un Gagauzijai būtu jāatļauj rīkot referendumus par neatkarību. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noliedza, ka Maskava būtu pieprasījusi, lai Somija izstājas no NATO.
Drošība un reģionālais konteksts
Ģeopolitiskā ainava joprojām ir saspringta, jo Somijai ir 1 340 kilometru robeža ar Krieviju. Somija pievienojās NATO 2023. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, kas izbeidza Somijas ilgo militārās nesaskaņošanas politiku. Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena paziņoja, ka lēmums par iestāšanos NATO pieder Somijai un aliansei.
Priekšsēdētājs Volodimirs Zelenskis pauda bažas par plašāku drošības vidi. Prezidents Zelenskis brīdināja, ka jauns Eiropas drošības regulējums, ko ierosinājušas Amerikas Savienotās Valstis, varētu radīt nopietnus riskus. Viņš norādīja, ka Krievija nevar pieņemt lēmumus visu NATO dalībvalstu sabiedrību vārdā. Šis brīdinājums sekoja Krievijas armijas demonstrācijai, kas ietvēra Bulavas kodolieroču raķetes šaušanu.
Sarunas Abū Dabī bija paredzētas, lai risinātu Ukrainā notiekošo konfliktu. Tomēr trīspusējo sarunu konkrētie rezultāti joprojām ir starptautiski pārbaudāmi. Lai gan daži ziņojumi liecināja, ka sarunu rezultātā tika panākta vienošanās par jaunu liela mēroga ieslodzīto apmaiņu starp Krieviju un Ukrainu, citi ziņojumi liecināja, ka Krievijas amatpersonas Abū Dabī iesniedza dokumentu, pieprasot NATO atgriešanās spēkiem 1997. gada pozīcijās.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0