Pāriet uz saturu
Politika

Andrej Plenković paziņo par E5 formātu Ukrainas un Krievijas miera sarunām

Croatia News Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 5min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs paziņoja, ka E5 ir galvenā Ukrainas un Krievijas miera sarunu grupa, bet Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs draudēja bloķēt nākamo ES budžetu.

Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs paziņoja par Ukrainas un Krievijas miera sarunu pamatgrupas izveidi neformālā ES samitā Dublinā 2026. gada 13. novembrī. Šajā grupā, kas apzīmēta kā E5 formāts, būs Eiropas Savienības institucionālie līderi un piecas konkrētas valstis: Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija un Polija.

Noteikumi miera sarunām

Premjerministrs Andrej Plenković iezīmēja konkrētas prasības attiecībā uz iespējamo pamiera vienošanos samita laikā. Viņš paziņoja, ka jebkuram pamiera nolīgumam jābūt pagaidu raksturam. Turklāt premjerministrs uzsvēra, ka jebkurā izlīgumā ir jāiekļauj īpaši pasākumi, lai okupētās teritorijas atgrieztu Ukrainas konstitucionālajā kārtībā, kad karadarbība beigsies.

Premjerministrs pievērsās arī Eiropas diplomātisko centienu grafikam attiecībā uz konfliktu. Viņš raksturoja pašreizējās debates par to, kuras valstis pārstāv Eiropu 12 gadus vēlāk pēc Krievijas agresijas. Augstākā līmeņa sanāksme Dublinā kalpoja par platformu, lai definētu vadības struktūru turpmākai diplomātiskai iesaistei reģionā.

Spriedze saistībā ar ES budžeta finansējumu

Samitā tika uzsvērtas arī būtiskas iekšējās domstarpības Eiropas Savienībā attiecībā uz finansiālo atbalstu Ukrainai. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs draudēja bloķēt 2028.–2034. gada ES septiņu gadu budžetu, ja visas dalībvalstis kopīgi nepiedalīsies Ukrainas finansēšanā. Šī iespējamā blokāde rodas, Eiropas Savienībai cenšoties nodrošināt Ukrainai papildu 45 miljardus eiro 2027. gadā.

Vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka iebilst pret ierosināto kolektīvās finansēšanas modeli. Bulgārija, Čehija, Ungārija un Slovākija ir paziņojušas, ka nevēlas piedalīties Ukrainas kopējā finansējumā. Šīs domstarpības ir radījušas domstarpības par Savienības ilgtermiņa finansiālajām saistībām pret konflikta zonu.

Nākotnes samita diskusijas

Šo domstarpību dēļ diskusijas par turpmāku finansējumu Ukrainai ir atliktas. Gaidāms, ka šis jautājums tiks atkārtoti izskatīts nākamajā ES samitā Brisele, kas paredzēts 2026. gada novembra beigās. Briseles sanāksmes iznākums būs izšķirošs, lai noteiktu ES septiņu gadu budžeta stabilitāti 2028.–2034. gadā.

Arī pēdējo ES priekšlikumu finansiālā ietekme uz atsevišķām dalībvalstīm ir atšķirīga. Horvātija pašlaik saņem aptuveni 7 miljardus eiro saskaņā ar jaunāko priekšlikumu. Galīgais lēmums par dalībvalstu kolektīvo ieguldījumu noteiks, vai šis sadalījums saglabāsies stabils vai tiks veiktas būtiskas izmaiņas nākamajā budžeta ciklā.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← Croatia News Sākums
Croatia News Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos